nobless
nobless -ais; s. -a, -ā
noblesi apst.
1.Tāds, kas uzvedas, izturas smalki, cēli.
Piemēri..mēs [izrādē] ieraugām Viju [Artmani] - Elizabeti nevis kā noblesu karalieni, bet kā sievu, kura galēji atkailinātā izmisumā pārdzīvo vīra zaudējumu..
1.1.Tāds, kurā izpaužas, šādas īpašības.
PiemēriNoblesa stāja.
Avoti: 5. sējums