Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noblese
noblese -es, s.; parasti vsk.
Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
PiemēriNebūs lieki pieminēt viņa [mākslinieka] neviltoti atraisīto inteliģenci, noblesi, izcilo šarmu, ar ko viņš uzveic apstākļu pretestību gan audzināšanas darbā, gan mākslinieku sabiedrībā.
Avoti: 5. sējums