noblēdīt
noblēdīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
Ar blēdību dabūt (no kāda) un iegūt sev.
Piemēri..lauku budzis mēģināja savam kalpam noblēdīt tos pašus sūri grūti nopelnītos grašus...
- ..lauku budzis mēģināja savam kalpam noblēdīt tos pašus sūri grūti nopelnītos grašus...
- Gandrīz ik mēnesi viņam gadījās nepatikšanas. Te algas izmaksā apšmaukuši, te kāds draugs piekrāpis, te ķīmiskajā tīrītavā noblēdījuši silto vilnas kamzoli...
Avoti: 5. sējums