Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noblāvot
noblāvot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Īsu brīdi blāvot un pārstāt blāvot.
PiemēriTumsā noblāvoja uguntiņa.
Avoti: 5. sējums