noblarkšķēt
noblarkšķēt parasti 3. pers., -blarkšķ, pag. -blarkšķēja
noblarkšēt parasti 3. pers., -blarkš, pag. -blarkšēja; intrans.; retāk
Īsu brīdi, vienu reizi blarkšķēt.
PiemēriLogs aizcirtās tā, ka stikli vien noblarkšķēja..
- Logs aizcirtās tā, ka stikli vien noblarkšķēja..
- ..ar skubu atvērtas un aizcirstas, noblarkšķēja durtiņas..
- Zvans nepacietīgi noblarkšķēja otrreiz.
Avoti: 5. sējums