noblietēt
noblietēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Blietēt un pabeigt blietēt.
PiemēriNoblietēt sniegu.
- Noblietēt sniegu.
- Noblietēts uzbērums.
- Atvesto zemi sabradāja un noblietēja mūždien kustīgās bērnu kājas, un tā iegulās zemāk par asfaltu.
- Liedagu.. nesenās lītavas noblietējušas cietu kā asfaltu..
Avoti: 5. sējums