nobraukāt
nobraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNobraukāt pa dienu daudzus kilometrus.
1.1.intrans. Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
PiemēriTodien viņš nobraukāja līdz astoņiem vakarā un nokavēja treniņu, nākamajā rītā bija atkal jāņem rokā stūre.
2.Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriNobraukāt āboliņu.
2.1.Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
PiemēriNobraukāt sniegu.
3.Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
PiemēriNobraukāt zirgu.
3.1.Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
PiemēriNobraukāt ratus.
4.Notērēt braukāšanai.
PiemēriNobraukāt mēnesī divdesmit rubļus.
Avoti: 5. sējums