nobraukāt
nobraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Braukājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNobraukāt pa dienu daudzus kilometrus.
- Nobraukāt pa dienu daudzus kilometrus.
- Nobraukāt ar motorlaivu lielus attālumus.
1.1.intrans. Braukāt (visu laikposmu) un pabeigt braukāt.
PiemēriTodien viņš nobraukāja līdz astoņiem vakarā un nokavēja treniņu, nākamajā rītā bija atkal jāņem rokā stūre.
- Todien viņš nobraukāja līdz astoņiem vakarā un nokavēja treniņu, nākamajā rītā bija atkal jāņem rokā stūre.
- ..veiksmīgākie [sivēnu pārdevēji], nobraukātās nakts nogurumu prom dzīdami, sēd uz tukšām kastēm un cilā ugunsūdens pudeli.
- Dažu dienu nobraukāsi, kaķenītes meklēdams.
2.Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
PiemēriNobraukāt āboliņu.
- Nobraukāt āboliņu.
- Tie vakar nobraukāja mūsu rudzu gabaliņu..
2.1.Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
PiemēriNobraukāt sniegu.
- Nobraukāt sniegu.
- Nobraukāt ceļu.
3.Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
PiemēriNobraukāt zirgu.
- Nobraukāt zirgu.
3.1.Ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas).
PiemēriNobraukāt ratus.
- Nobraukāt ratus.
4.Notērēt braukāšanai.
PiemēriNobraukāt mēnesī divdesmit rubļus.
- Nobraukāt mēnesī divdesmit rubļus.
Avoti: 5. sējums