nobrauktuve
nobrauktuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
PiemēriTilta nobrauktuve.
- Tilta nobrauktuve.
- Kreisā pagrieziena nobrauktuve.
- Viadukts ir komplicēta inženiertehniska būve. Tā braucamā daļa kopā ar nobrauktuvēm sasniegs gandrīz kilometru.
- Nobrauktuve uz celtuvi pa šauru, šķību gravu.. Brīviņu priekšstrādniekam tagad viena alga, viņš drāza [citiem] garām pa stāvo nogāzes slīpni..
Avoti: 5. sējums