iešņaukt
iešņaukt -šņaucu, -šņauc, -šņauc, pag. -šņaucu.
1.trans. Ievilkt degunā.
PiemēriLāga viņa [vecmāmiņa] vairs nevarēja redzēt, tādēļ acu uzspodrināšanai šņauca tabaciņu - iešņauc, krietni izšķaudās..
- Lāga viņa [vecmāmiņa] vairs nevarēja redzēt, tādēļ acu uzspodrināšanai šņauca tabaciņu - iešņauc, krietni izšķaudās..
2.intrans. Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
Avoti: 3. sējums