Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izģērbties
izģērbties -ģērbjos, -ģērbies, -ģērbjas, pag. -ģērbos; refl.
1.Novilkt sev visu apģērbu.
PiemēriLika izģērbties. Juris novilka mēteli, atpogāja svārkus un ātri norāva kreklu.
  • Lika izģērbties. Juris novilka mēteli, atpogāja svārkus un ātri norāva kreklu.
  • Krastmalā viņa izģērbās, nolika uz steķiem drēbes, ilgi brida pa sēkli, kamēr sasniedza dziļumu..
  • ..rentgena tehniķis visiem pamācīja: «Izģērbties līdz pusei.»
Stabili vārdu savienojumiIzģerbties līdz pusei.
1.1.Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērba.
Piemēri..pie stacijas puiši izkrauj vagonus.. Rūtainos kreklos izģērbusies, piedurknes atlocījuši, smejas kā negudri.
  • ..pie stacijas puiši izkrauj vagonus.. Rūtainos kreklos izģērbusies, piedurknes atlocījuši, smejas kā negudri.
2.Saģērbties (kā).
PiemēriSmieklīgi izģērbusies sieviete.
  • Smieklīgi izģērbusies sieviete.
  • «Un glupjā Pūpoliene, kas izģērbjas kā princese un staigā pa mājām, vai tā no saimnieku gājuma?»
  • Grezni, lepni viņi bija izģērbusies.
2.1.Pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
PiemēriIzģērbties masku ballē par klaunu.
  • Izģērbties masku ballē par klaunu.
  • «Redziet, kā vajag izģērbties,» tēvs pagriežas pret citiem partizāniem un smejas, «pat paša dēls nepazīst.»
Avoti: 3. sējums