izģērēt
izģērēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Izmiecēt (ādu).
Piemēri..zem sēdamā maisa pabāzts izģērētu aitādu sainis.
2.sar. Stipri nopērt.
Piemēri..to [mežsarga sievu] viņš vēl nesen tā aprunājis, ka mežsargs bij nosolījies pirmajā krogā izģērēt mīkstu.
Avoti: 3. sējums