Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izģērbt
izģērbt -ģērbju, -ģērb, -ģērbj, pag. -ģērbu; trans.
1.Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
PiemēriIzģērbt bērnu.
1.1.sar. Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
PiemēriZagļi izģērba gājēju.
2.parasti divd. formā: izģērbts Saģērbt (kā). Arī izģērbties2.
PiemēriIzģērbt bērnu kā princesi.
Avoti: 3. sējums