Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pašķiebt
pašķiebt -šķiebju, -šķieb, -šķiebj, pag. -šķiebu; trans.
1.Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
PiemēriPašķiebt sētas mietu.
  • Pašķiebt sētas mietu.
  • Kad pašķieba galvu, [meitene] varēja redzēt, kā pa sētsvidu skraida uztraukti lielie..
  • Tad Anna.. pašķieba māla krūzi un palūkojās, vai tur vēl ir putra..
1.1.Pabīdīt (parasti sānis).
PiemēriPiecdesmitajā gadā Gunāram bija tikai deviņpadsmit, bet viņš jau ieguvis kapteiņa tiesības, rau, žokejcepuri pašķiebis uz vienas auss, pozē fotogrāfam..
  • Piecdesmitajā gadā Gunāram bija tikai deviņpadsmit, bet viņš jau ieguvis kapteiņa tiesības, rau, žokejcepuri pašķiebis uz vienas auss, pozē fotogrāfam..
1.2.Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
PiemēriUzskatot viņu, šķita, ka šis cilvēks pašlaik saož kaut kādu nelabu smakoņu un tāpēc viņa degims tā savilkts, lūpu kaktiņi pašķiebti.
  • Uzskatot viņu, šķita, ka šis cilvēks pašlaik saož kaut kādu nelabu smakoņu un tāpēc viņa degims tā savilkts, lūpu kaktiņi pašķiebti.
Avoti: 6-1. sējums