Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašķiebties
pašķiebties -šķiebjos, -šķiebies, -šķiebjas; pag. -šķiebos
1.Refl. → pašķiebt, tikt pašķiebtam.
PiemēriMājai siena pašķiebusies.
1.1.pārn.; sar. Kļūdaini, nepareizi (ko) izdarīt.
PiemēriDažreiz arī gudri cilvēki kļūst kā bērni - baidās teikt patiesību, ja dzīvē kaut kas pašķiebies greizi.
Avoti: 6-1. sējums