Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pašķidrs
pašķidrs -ais; s. -a, -ā
pašķidri apst.
1.Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu). Pretstats: pabiezs.
PiemēriPašķidra zupa.
2.Samērā, arī mazliet rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriViņam bija pašķidri, iesirmi mati..
3.Padilis (par audumu, apģērbu).
Piemēri«Sega ir tāda pašķidra. Tai spīd cauri.»
3.1.Paplāns.
Piemēri«Vai jums bodē kādreiz negadās meitiešu zeķes?» - «Zeķes?» - «Jā, dāmu zeķes. Nātnas, baltas, tādas pašķidras...»
3.2.Tāds, kam ir samērā mazs blīvums.
PiemēriVecos Lietiņus.. pārsteidzis pērkona negaiss. Ne jau kāds lielais, tikai pašķidrs mākonis, galvenā mākoņa maza maliņa.
4.Samērā rets, arī pakluss (par aplausiem).
PiemēriAplausi ir tādi pašķidri. Tik daudz runu jau dzirdēts, ka neviens vairs necer un necenšas ko jaunu sadzirdēt.
5.sar. Paslikts.
PiemēriSacerējumā dabūju knapu trijnieku. Un vispār [vidusskolu].. pabeidzu pašķidri.
Avoti: 6-1. sējums