pašķielēt
pašķielēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Īsu brīdi šķielēt.
PiemēriSlepus pašķielēt uz durvīm.
- Slepus pašķielēt uz durvīm.
- Nikni pašķielēt.
- Noliktā laikā viņš bija.. klāt, bet doktors ar mazu novēlošanos. Rinks gan balti pašķielēja, bet neko nesacīja.
- ..es gleznu beidzot ieraudzīju. Vispirms, tai tuvodamies, lūkojos pavisam uz pretējo pusi; pēc tam bailīgi pašķielēju ar vienu acs kaktiņu, sāk - ko var zināt!...
- Vezumu Arcis [zirgs] stiepj spraigi un enerģiski, tikai reizumis.. pašķielē uz braucēju.
- pārn. Bet caur smiekliem cilvēks atgūst dzīvesprieku, caur smiekliem pašķielē pats uz sevi ar kritisku aci - kāds tad es toreiz izskatījos?
Avoti: 6-1. sējums