Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvelkams
uzvelkams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → uzvilkt.
2.parasti ar not. galotni. Tāds (piemēram, rotaļlieta), kas darbojas, pārvietojas, uzvelkot (tajā) iemontētu atsperi.
PiemēriUzvelkamais mehānisms.
Avoti: 8. sējums