uzvelt
uzvelt -veļu, -vel, -veļ, pag. -vēlu; trans.
1.Veļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Veļot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzvelt mucu kalnā.
2.Veļot, arī ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriMirstošo zirgu uzvēluši uz ragavām un aizveduši.
2.1.Ar pūlēm uzcelt, uzdabūt (uz pleca, pleciem, muguras, arī plecos, mugurā).
PiemēriUzvelt sev zāļu nastu uz muguras.
Stabili vārdu savienojumi
2.2.pārn. Panākt, ka (kas nepatīkams, arī grūts) jāuzņemas (kādam).
Piemēri..pamazām izvērtās par gluži dabisku parādību, ka katru daudzmaz steidzamu vai nepatīkamu darbu uzvēla man.
Stabili vārdu savienojumiUzvelt vainu (kādam, kam).
Avoti: 8. sējums