uzvērpt
uzvērpt -vērpju, -vērp, -vērpj, pag. -vērpu; trans.
1.Vērpjot uzvirzīt (diegu, tā kārtu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzvērpt spolei vēl vienu kārtu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens, dūmi) virpuļveidīgi uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriŠņācošā, sēcošā [aļņa] elpa vēsajā gaisā uzvērpa garaiņu mutuļus.
Avoti: 8. sējums