uzvest
uzvest -vedu, -ved, -ved, pag. -vedu; trans.
1.Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (ar transportlīdzekli), uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
PiemēriUzvest ar autobusu slēpotājus kalnā.
1.1.Vedot uzvirzīt, nogādāt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekli. Vedot uzvirzīt, nogādāt uz kādas vietas.
PiemēriLifts mani uzveda trešajā stāvā.
1.2.Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (liekot iet sev līdzi) panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas. Arī uzvadīt1.
PiemēriTad viņš atcerējās solu pie kinozāles durvīm un uzveda otrreiz meiteni augšā..
1.3.Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
PiemēriTibils uzveda no aploka kalnā zilo ērzeli ar sakām kaklā..
1.4.pārn. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ceļiem, takām u. tml. Būt tādam, pa kuru var uzkļūt uz kādas vietas.
PiemēriCeļš uzved braucējus stāvā kalnā.
1.5.intrans.
PiemēriZemesceļš uzveda nelielā paugurā un, no tā lejup noslīdot, pievienojās lielceļam.
1.6.pārn. Ierosināt (piemēram, uz kādām domām).
PiemēriValters: Man ļoti žēl, ka esmu jūs uzvedis uz drūmām domām.
2.Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (ko, piemēram, granti), parasti izkliedēšanai, virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzvest kūtsmēslus uz papuves.
3.Iestudēt un izrādīt (lugu, muzikāli dramatisku darbu u. tml.).
PiemēriŽaņa Katlapa režijas labākās īpašības izpaudās, uzvedot lugas, kurās bija detalizēti un iejūtīgi attēlotas sarežģītas cilvēku attiecības, komplicēti raksturi.
Stabili vārdu savienojumiUzvest uz ceļa.
Avoti: 8. sējums