uzvilnījums
uzvilnījums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → uzvilnīt.
PiemēriSeptiņdesmitajiem gadiem raksturīga liriska mākslinieciskā uztvere, liriski psiholoģiskās prozas uzvilnījums.
- pārn. Septiņdesmitajiem gadiem raksturīga liriska mākslinieciskā uztvere, liriski psiholoģiskās prozas uzvilnījums.
- pārn. Spējā prieka uzvilnījumā ņēmās lēkāt pa virtuvi un trallināja..
Avoti: 8. sējums