uzvirpuļot
uzvirpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Virpuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriSniegs uzvirpuļo gaisā.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
PiemēriStrupi noslaucītie slotas zari uzvirpuļo ielas putekļus..
1.2.pārn. Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Strauji griežoties, dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
Piemēri..uz skatuves uzvirpuļo dejotāju pāris.
2.Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi). Īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
PiemēriUzvirpuļo atvars.
Avoti: 8. sējums