uzvīties
uzvīties parasti 3. pers., -vijas, pag. -vijās; refl.
1.Vijoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par augiem, to daļām.
PiemēriPie mājeles durvīm auga apīņi, uzvīdamies līdz jumta korei..
1.1.Uzvirzīties augšā lokveidā, līkločiem (piemēram, par dūmiem, tvaikiem, uguni).
PiemēriAiz krūmiem uzvijas gaisā putekļu mākonis..
1.2.Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
PiemēriMājā uzvijās.. Latvijas karogs.
2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par līkumainu ceļu, taku.
PiemēriAugstienē uzvijas šoseja, no pilsētas uz augšu slīd trosē iekārts vagoniņš.
3.Refl. → uzvīt. Tikt uzvītam.
Avoti: 8. sējums