Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvilnīt
uzvilnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
Iesākt vilnīt. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
PiemēriAtskanēja apslāpēts plunkšķis, kaut kur [ezerā] uzvilnīja un lēnām izplūda ūdeņu aplītis.
Avoti: 8. sējums