uzvilināt
uzvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vilinot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
Piemēri..Jānim Ābolam bija izdevies uzvilināt - nudien uzvilināt! - Ilgonu savā dzīvoklītī, un viņa tai vakarā bija tik laipna..
Avoti: 8. sējums