novilkties
novilkties -velkos, -velcies, -velkas, pag. -vilkos; refl.
1.sar. Lēnā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriNovilkties pa kāpnēm pagalmā.
- Novilkties pa kāpnēm pagalmā.
- Novilkties gar logu.
1.1.Lēnām nobraukt.
PiemēriPajūgs novilkās no ceļa.
- Pajūgs novilkās no ceļa.
2.parasti 3. pers. Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
PiemēriDebesis novilkušās mākoņiem - augšā viss zili pelēks, neredz nevienas gaišākas spraudziņas.
- Debesis novilkušās mākoņiem - augšā viss zili pelēks, neredz nevienas gaišākas spraudziņas.
- ..debess atkal no vilkušies pelēka, lai gan no rīta solījās būt saule.
- ..austrumos visa pamale novilkusies zilganiem mākoņu strēķiem. Būs negaiss.
2.1.Izplatīties, virzīties tā, ka pilnīgi pārklāj ko (piemēram, par mākoņiem, miglu).
PiemēriNovelkas migla. Apveidi izzūd. Veļas migla un garo.
- Novelkas migla. Apveidi izzūd. Veļas migla un garo.
- Virs Tallinas līča novilkās tumšzili mākoņi..
2.2.Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
PiemēriLaiks novilkās uz lietu.
- Laiks novilkās uz lietu.
3.parasti 3. pers. Refl. → novilkt (12). Tikt novilktam.
PiemēriLīnija novilkusies neprecīzi.
- Līnija novilkusies neprecīzi.
- pārn. Pa lejām šurp un turp Paspīd uguns un skrien, Novelkas spīdoša svītra [svītra]..
5.sar. Novilkt sev, parasti virsdrēbes.
PiemēriPuisis novilcies un gājis dārza dīķī mazgāties.
- Puisis novilcies un gājis dārza dīķī mazgāties.
Avoti: 5. sējums