saraut
saraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu
1.trans. Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
PiemēriSaraut pavedienu.
- Saraut pavedienu.
- Saraut trosi.
- Valdis sāka tīt vaļā paku, bet uztraukumā viņam neveicās, aukla piņķējās, līdz beidzot viņš to nepacietībā sarāva.
- Vairākas mīnas krita sūnājā un sarāva telefona vadu.
- Kurmis, rokot medību alas, izcilā augus un sarauj sakņu sistēmu.
1.1.pārn. Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
Piemēri..Jānis [Rozentāls], kaut arī no pasaules trokšņa paslēpās Saldū, ir nedomāja saraut saites ar ārpasauli, ar Pēterburgu..
- ..Jānis [Rozentāls], kaut arī no pasaules trokšņa paslēpās Saldū, ir nedomāja saraut saites ar ārpasauli, ar Pēterburgu..
- ..cilvēka saikne ar dzīvo dabu nav saraujama.
2.trans. Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa daļu).
PiemēriOzols sarāva plecus uz augšu, sakārtodams nošļukušo mugursomu.
- Ozols sarāva plecus uz augšu, sakārtodams nošļukušo mugursomu.
- Andrām bij grūti novietoties uz pagales, garās kājas jāsarauj līkumā un jāapķer rokām..
- Sarāvusi kājas zem sevis, viņa sēdēja uz izgulētā dīvāna..
2.1.Saraukt (sejas daļu).
PiemēriSaraut degunu.
- Saraut degunu.
- Saimnieks sarāva pieri krunkās. «Lūdzama, laid jel reiz to nabaga Lieni mierā,» viņš auksti un cieti sacīja..
- Pēcis sarauj lūpas uz raudāšanu.
- Dagnija sarāva krāsotās uzacis, un koši sarkanās lūpiņas savilkās mazliet nicīgā smīnā.
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
Piemēri..četrus kilometrus pirms finiša kāju sarāva krampji, un nācās atstāt trasi.
- ..četrus kilometrus pirms finiša kāju sarāva krampji, un nācās atstāt trasi.
- Kājas ceļgalos vecajam vīram nemaz nelocījās, reimatisms tās sarāvis pamatīgi.
3.trans. Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
PiemēriKaķītis pēkšņi sarāva grožus un sāka slānīt zirgam ar pātagu.
- Kaķītis pēkšņi sarāva grožus un sāka slānīt zirgam ar pātagu.
- Andrejs.., zirgiem ātri sarāvis pavadas, rikšiem vien aizlaidās pa ganu ceļu uz meža pusi pieguļā.
3.1.Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
PiemēriSaraut lakatiņu.
- Saraut lakatiņu.
- Kļaviņš pietrūkstas kājās, sarauj pelēko zaldāta blūzi..
- Spāģis sirdīgi sarāva uz augšu nobrukušās bikses un nostājās Kasparam ceļā.
- Sarāvu ciešāk kaklautu un laipoju uz mājām.
4.trans. Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
Piemēri..Valtam jāsarauj dārzā burkāni.
- ..Valtam jāsarauj dārzā burkāni.
- ..sarāvusi kalmju sauju, viņa uznesa tās pie klētiņas, kalmes saplucināja, izkaisīja pie durvīm..
5.trans. Strauji ieelpot.
PiemēriUz stadionu viņi gāja klusēdami. Ziģis domāja savas domas, bet Vilnim nez kāpēc likās, ka brālim tagad briesmīgi kaitīgi saraut plaušās aukstu pavakares gaisu.
- Uz stadionu viņi gāja klusēdami. Ziģis domāja savas domas, bet Vilnim nez kāpēc likās, ka brālim tagad briesmīgi kaitīgi saraut plaušās aukstu pavakares gaisu.
6.intrans.; sar. Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
Piemēri..tēvocis mudināja saraut dūšīgāk un arī pats reizēm strādāja ar lāpstu.
- ..tēvocis mudināja saraut dūšīgāk un arī pats reizēm strādāja ar lāpstu.
- ..Runcis ieradās darbnīcā, uzsita ar niedrīti pa droškas dēli un teica, lai Dzenītis saraujot. Droškai līdz ziemsvētku sestdienai jābūt gatavai..
- ..gandrīz blakus slidoja divi tumši stāvi. «Stūri, sarauj!» slaiks pusaudzis iekliedzās.
7.intrans.; sar. Saspēlei (kādu spēli).
Piemēri«Nu, kas ir, vīrieši, - es arī gribu [kārtis] spēlēt. Sarausim uz cūkām.»
- «Nu, kas ir, vīrieši, - es arī gribu [kārtis] spēlēt. Sarausim uz cūkām.»
Avoti: 7-1. sējums