Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarauties
sarauties -raujos, -raujies, -raujas, pag. -rāvos; refl.
1.parasti 3. pers. Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
PiemēriKļava grūtāk padevās arī žāvēšanai: koks nežuva vienādi, cietā kārta sarāvās vairāk nekā mīkstā.
  • Kļava grūtāk padevās arī žāvēšanai: koks nežuva vienādi, cietā kārta sarāvās vairāk nekā mīkstā.
  • ..tās [bikses] šūtas no audekla, kas mazgājot sarāvās..
  • ..kad no rīta metinātāji taisījušies sākt, izrādījies, ka sprauga papletusies: metāls nakts vēsumā sarāvies.
  • pārn. Venēcijas ieliņas spēj sarauties līdz tādam šaurumam, ka, izplešot elkoņus, tie atduras pretējo trīsstāvu ēku sienās.
1.1.fiziol. Fizioloģisku procesu iedarbībā kļūt īsākam, veicot attiecīgas funkcijas (par muskuļiem, muskuļaudiem). Kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saīsinās šādā veidā (par ķermeņa daļām).
Piemēri..ribstarpu muskuļiem saraujoties, palielinās krūškurvja tilpums..
  • ..ribstarpu muskuļiem saraujoties, palielinās krūškurvja tilpums..
  • ..valim sirds saraujas 15 reizes minūtē..
1.2.pārn. Samazināties (par kādu kopumu).
PiemēriVisās svešākās bankās kredīti sarāvās un aprāvās.
  • Visās svešākās bankās kredīti sarāvās un aprāvās.
  • Strēlnieku rindas sarāvušās uz pusi un dažās rotās vēl daudz īsākas.
1.3.pārn. Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
PiemēriMainījās saullēkti, dienas sarāvās un izstiepās..
  • Mainījās saullēkti, dienas sarāvās un izstiepās..
  • Dienas gaišuma sprīdis jau bija sarāvies pavisam īss..
1.4.pārn. Šķietami samazināties, palielinoties attālumam līdz skatītājam.
PiemēriAnnele ar māti gāja uz mājām... Cik reiz Annele paskatījās atpakaļ, kāzu nama ugunis bij sarāvušās mazākas.
  • Annele ar māti gāja uz mājām... Cik reiz Annele paskatījās atpakaļ, kāzu nama ugunis bij sarāvušās mazākas.
  • Lūcija paliek, viņas stāvs ātri vien saraujas mazāks, drīz tas būtu vairs tikai sīks punktiņš sliežu ceļa malā.
2.Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
PiemēriSalst, ka sprakšķ vien, kā jau decembra rītā. Ļaudis tek pa ielām ātri un sarāvušies savos biezajos kažokos un mēteļos.
  • Salst, ka sprakšķ vien, kā jau decembra rītā. Ļaudis tek pa ielām ātri un sarāvušies savos biezajos kažokos un mēteļos.
  • Otru [dēlu], jau prāvu zēnu, ganos sabadījis saimnieka bullis. Viņu, briesmīgās sāpēs sarāvušos un noasiņojošu, atrada tikai vakarā..
  • ..Ramona un Aigars vilcienā brauc uz Rīgu. Aigars sarāvies sēž Ramonai pretī pie loga.
  • Sukīši sarāvušies līki kā elkoņi. Staigā pa sasalušajiem aploku dubļiem un meklē kādu kartupeli.
Stabili vārdu savienojumiSarauties (arī savilkties) kamolā.
  • Sarauties (arī savilkties) kamolā idioma1. Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).2. Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
2.1.Kļūt tādam, kam novājēšanas, novecošanās gaitā samazinās ķermeņa apjoms, masa.
PiemēriPa visiem šiem gadiem tik izdilis un tik maziņš sarāvies bija vecais Zirnis..
  • Pa visiem šiem gadiem tik izdilis un tik maziņš sarāvies bija vecais Zirnis..
  • Ar vecomāti pavisam nelāgi. Jo dienas jo top līkāka. Jo dienas jo saraujas mazāka.
3.Neviļus, negribēti strauji sakustēties, nodrebēt (parasti kā negaidīta iedarbībā).
PiemēriSarauties no pērkona grāviena.
  • Sarauties no pērkona grāviena.
  • ..pēkšņi koridorā nočirkstēja zvans. Prokurors Nāts sarāvās un piecēlās.
  • Laura sarāvās, jo kāds pieskārās viņas plecam.
  • Te uz sliekšņa parādījās Edgarpaps. Tas notika tik klusi, ka es pat sarāvos, kad pēkšņi ieraudzīju viņu tur stāvam.
  • pārn. Cilvēka prāts allaž izbīstas un saraujas no skaitļu bezgalības un radības plašuma.
4.sar. Sastrīdēties, saķildoties.
PiemēriLaima: Ērika māte nupat ļoti asi sarāvās ar priekšsēdētāju... Viņa teica, ka nekad nevilks savu māju uz citu vietu.
  • Laima: Ērika māte nupat ļoti asi sarāvās ar priekšsēdētāju... Viņa teica, ka nekad nevilks savu māju uz citu vietu.
  • «Dēls, vai tu atceries, kā mēs reiz sarāvāmies?» sasodītais Pakalns taisni šodienu bija izvēlējies, lai atgādinātu nepatīkamo konfliktu. «Toreiz, kad tu mani par budzi nosauci.»
5.sar. Palielināt, parasti ievērojami, savas darbības spraigumu, intensitāti.
PiemēriJāsaraujas dūšīgi, bez ikdienišķiem darbiem šodien vēl visas malas jānospodrina..
  • Jāsaraujas dūšīgi, bez ikdienišķiem darbiem šodien vēl visas malas jānospodrina..
6.parasti 3. pers.; pareti Refl. → saraut1. Tikt sarautam.
PiemēriDzija, virve saraujas.
  • Dzija, virve saraujas.
Avoti: 7-1. sējums