saraukties
saraukties parasti 3. pers., -raucas, pag. -raucās
1.Refl. → saraukt1. Tikt sarauktam.
PiemēriBrīžiem likās, ka Andrejs neizturēs un pasacīs kaut ko skarbu, viņa piere saraucās un lūpas ciešāk kļāvās kopā.
2.Refl. → saraukt2. Tikt sarauktam.
PiemēriVesels kalns siena te bij; bet līdz pavasarim tas saraucās, lēnām izkusa kā sniegs.
Avoti: 7-1. sējums