Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
saraudāt
saraudāt -raudu, -raudi, -raud, pag. -raudāju
1.trans.; parasti divd. formā: saraudāts Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu.
PiemēriMāte sarkanām acīm pavērās Jurī. Tik saraudātas acis Juris nekad nebija redzējis.
  • Māte sarkanām acīm pavērās Jurī. Tik saraudātas acis Juris nekad nebija redzējis.
  • ..vienā nedēļā sērga aizrāva manu jaunāko māsiņu un brālīti. Mātes acis arvienu bija saraudātas..
  • Pametu skatienu spogulī un satrūkos no savas saraudātās sejas. Uz vaigiem bija sarkani plankumi un acu plakstiņi piepampuši.
2.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt. Ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriVisu dienu saraudāju.
  • Visu dienu saraudāju.
Avoti: 7-1. sējums