sarāpties
sarāpties parasti dsk., -rāpjamies, -rāpjaties, -rāpjas, pag. -rāpāmies; refl.
1.Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — par vairākiem, daudziem.
PiemēriKamēr vēl uz lāvas karstums ir mērens, uz tās augšstāva sarāpjas visi..
2.sar. Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
PiemēriAizbrauks arī šis autobuss.. Lai tikai pamanās gaidītāji citās pieturās laikus sarāpties iekšā!
Avoti: 7-1. sējums