Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarāpties
sarāpties parasti dsk., -rāpjamies, -rāpjaties, -rāpjas, pag. -rāpāmies; refl.
1.Rāpjoties savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriKamēr vēl uz lāvas karstums ir mērens, uz tās augšstāva sarāpjas visi..
  • Kamēr vēl uz lāvas karstums ir mērens, uz tās augšstāva sarāpjas visi..
  • ..pirms šķiršanās visi vēl sarāpās pilskalnā pie Ogres, gavilēja un brāļojās.
  • Mazās [meitenes], sarāpušās kociņos, lasīja ķiršogas.
2.sar. Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
PiemēriAizbrauks arī šis autobuss.. Lai tikai pamanās gaidītāji citās pieturās laikus sarāpties iekšā!
  • Aizbrauks arī šis autobuss.. Lai tikai pamanās gaidītāji citās pieturās laikus sarāpties iekšā!
Avoti: 7-1. sējums