sarast
sarast -rodu, -rodi, -rod, pag. -radu; intrans.
1.Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
PiemēriSarast ar kaimiņiem.
- Sarast ar kaimiņiem.
- Lai gan Roberta brigādē Anna strādāja ne visai ilgi, tomēr ar jauniešiem bija tā saraduši, ka negribēja no tiem šķirties.
- Viņi [brālis un māsa] bija tik dziļi saraduši viens ar otru, ka sapratās bez vārdiem.
1.1.Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) – par dzīvniekiem.
Piemēri«Kopš vakardienas sivēntiņus ēdinām no kopējas siles. Lai sarpd. Citādi vēlāk, salaisti kopā vienā aizgaldā, dikti kožas...»
- «Kopš vakardienas sivēntiņus ēdinām no kopējas siles. Lai sarpd. Citādi vēlāk, salaisti kopā vienā aizgaldā, dikti kožas...»
2.Pierast (piemēram, pie sadzīves, darba apstākļiem).
PiemēriSavādi, bet ar šo dzīvokli, kurā viņi mitinājās jau turpat gadu, viņš vēl nebija saradis.
- Savādi, bet ar šo dzīvokli, kurā viņi mitinājās jau turpat gadu, viņš vēl nebija saradis.
- «Jūrnieki ir dīvaini cilvēki - viņi sarod ar savu kuģi tāpat kā ar labu darba biedru vai draugu.»
- Daži ar viduvējību un pelēcību sarod, citi - lūkojas pēc jaunas darba vietas.
Avoti: 7-1. sējums