saraust
saraust -raušu, -raus, -rauš, pag. -raušu; trans.
1.Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriSaraust pelnus kaudzē.
- Saraust pelnus kaudzē.
- Viņš kaut kā sarausa kopā postažu uz galda un pārklāja to ar vecām avīzēm.
- Alsters steidzīgi sarauš grāmatu kaudzīti portfelī un mēģina to savilkt un aiztaisīt.
2.Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā. Alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
PiemēriFelzeni atbrauca no Krievijas. Pāra gadu desmitos tur Felzens bija dažādos veikalnieciskos pasākumos sarausis lielas bagātības.
- Felzeni atbrauca no Krievijas. Pāra gadu desmitos tur Felzens bija dažādos veikalnieciskos pasākumos sarausis lielas bagātības.
- ..dēls Rīgā tikai noplītē vecāku sarausto naudu.
- Viņā saulē aizgājušais amatnieks nekādu bagātību patiešām nebija sarausis.
Avoti: 7-1. sējums