saravēt
saravēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.intrans. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt. Ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim).
PiemēriSarāvēju visu dienu, līdz vēlam vakaram.
2.trans. Ravējot izraut (nezāles) lielākā daudzumā. Ravējot izraut (nezāļu lielāku daudzumu).
PiemēriLapas sašķinām savās biešu un kāpostu dobēs, bet ar tām nepietika, bija vēl jāgādā svešos dārzos saravētas nezāles.
Avoti: 7-1. sējums