saraustīties
saraustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā daļām). Īsu brīdi raustīties.
PiemēriPleci viņam pāris reižu saraustījās kā lielās sāpēs..
2.Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēties, padarīt sāpīgu ķermeņa daļu.
PiemēriMalku nest viņš vairs negāja, un, kad Grosts apjautājās, kāpēc nav bijis darbā, Janka atbildēja, ka viņš saraustījies, sāpot vēders un nekad vairs tur staipīties neiešot.
3.parasti 3. pers. Refl. → saraustīt1: tikt saraustītam.
PiemēriAugsnei plaisājot, saraustās augu saknītes: līmeniskās plaisas atdala virskārtu no apakšējām kārtām..
Avoti: 7-1. sējums