saraut
saraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu
1.trans. Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
PiemēriSaraut pavedienu.
1.1.pārn. Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko).
Piemēri..Jānis [Rozentāls], kaut arī no pasaules trokšņa paslēpās Saldū, ir nedomāja saraut saites ar ārpasauli, ar Pēterburgu..
2.trans. Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa daļu).
PiemēriOzols sarāva plecus uz augšu, sakārtodams nošļukušo mugursomu.
2.1.Saraukt (sejas daļu).
PiemēriSaraut degunu.
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem). Izraisīt (ķermeņa daļās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību).
Piemēri..četrus kilometrus pirms finiša kāju sarāva krampji, un nācās atstāt trasi.
3.trans. Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
PiemēriKaķītis pēkšņi sarāva grožus un sāka slānīt zirgam ar pātagu.
3.1.Ar strauju kustību, ar rāvienu sakārtot (apģērba gabalu).
PiemēriSaraut lakatiņu.
4.trans. Izraujot (augus), noraujot (to daļas), iegūt (augus, to daļās) lielākā daudzumā. Šādā veidā iegūt (augu, to daļu lielāku daudzumu).
Piemēri..Valtam jāsarauj dārzā burkāni.
5.trans. Strauji ieelpot.
PiemēriUz stadionu viņi gāja klusēdami. Ziģis domāja savas domas, bet Vilnim nez kāpēc likās, ka brālim tagad briesmīgi kaitīgi saraut plaušās aukstu pavakares gaisu.
6.intrans.; sar. Palielināt darbības spraigumu, intensitāti, parasti ievērojami.
Piemēri..tēvocis mudināja saraut dūšīgāk un arī pats reizēm strādāja ar lāpstu.
7.intrans.; sar. Saspēlei (kādu spēli).
Piemēri«Nu, kas ir, vīrieši, - es arī gribu [kārtis] spēlēt. Sarausim uz cūkām.»
Avoti: 7-1. sējums