saraustīts
saraustīts -ais; s. -a, -ā
saraustīti apst.
1.Divd. → saraustīt.
2.Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
PiemēriSaraustīti vārdi.
- Saraustīti vārdi.
- Saraustīti smiekli.
- Linda saraustītiem teikumiem.. izstāstīja, ka nespēj vairs ilgāk izturēt bezjēdzīgo nīkšanu Edmunda mājā.
- Stipri saraustīti (balss viņai reizumis aizkrita) viņa izstāstīja, kas bija noticis..
2.1.Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
PiemēriSaraustīts miegs.
- Saraustīts miegs.
- Saraustīta elpa.
- Domas bija saraustītas un juceklīgas, viņa netika ar tām galā tik ātri, kā paradusi.
3.Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
PiemēriPāri jumtam traucas smagi, saraustīti padebeši. Zvaigznes te paspīguļo, te noslēpjas tumsā.
- Pāri jumtam traucas smagi, saraustīti padebeši. Zvaigznes te paspīguļo, te noslēpjas tumsā.
- Mirkļiem mēness ripu aizsedza tumši, skrejoši mākoņi. Saraustītas ēnas pārslīdēja ielejai..
Avoti: 7-1. sējums