saraustīt
saraustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
PiemēriSaraustīt dziju.
- Saraustīt dziju.
- Nē, tomēr jāpaskatās uz jumta. Varbūt vējš antenu saraustījis, sapinis mudžeklī.
- pārn. Pāri mežam atskrēja vējš, ieklupa palsajā miglas aizkarā un saraustīja to gabalu gabalos.
- Tautvils: Gribējās savu tēvabrāli Mindaugu apsveikt. - Aļgimants: Gabalos viņš tevi saraustīs.
Stabili vārdu savienojumiSaraustīt gabalos.
- Saraustīt gabalos vēst. — Nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni.
1.1.Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSaraustīt pakrūti.
- Saraustīt pakrūti.
2.Sākt, parasti pēkšņi, raustīt. Īsu brīdi raustīt.
PiemēriPiepeši kāds viņu saraustīja aiz pleca. «Perjē kungs! Vai jūs dzirdat, Perjē kungs!»
- Piepeši kāds viņu saraustīja aiz pleca. «Perjē kungs! Vai jūs dzirdat, Perjē kungs!»
- «Tprr, negausi!» māsa saraustīja aiz pavadas zirgu, kas nevarēja nociesties, nepakampis dadža galviņu klētspriekšā.
- ..Velga saraustīja grožus, un zirgi veicīgi norikšoja tos dažus simtus metru.
2.1.Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
PiemēriSaraustīt nošļukušās zeķes.
- Saraustīt nošļukušās zeķes.
- Saraustīt kaklasaites mezglu.
- Piecēlies viņš apņēmīgi saraustīja vēja blūzi un noņēma mugursomu.
- ..tante Emīlija sarausta lakatiņu..
- Pa ceļam saraustīdama jaku, kas mugurpusē neglīti uzrāvusies uz augšu, viņa dodas uz virtuvi..
Avoti: 7-1. sējums