Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saraustīt
saraustīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
PiemēriSaraustīt dziju.
Stabili vārdu savienojumiSaraustīt gabalos.
1.1.Nesot, ceļot, darot ko smagu, sapūlēt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
PiemēriSaraustīt pakrūti.
2.Sākt, parasti pēkšņi, raustīt. Īsu brīdi raustīt.
PiemēriPiepeši kāds viņu saraustīja aiz pleca. «Perjē kungs! Vai jūs dzirdat, Perjē kungs!»
2.1.Pavelkot, pagrozot u. tml., sakārtot (apģērba gabalu).
PiemēriSaraustīt nošļukušās zeķes.
Avoti: 7-1. sējums