Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
saraustīts
saraustīts -ais; s. -a, -ā
saraustīti apst.
1.Divd. → saraustīt.
2.Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu). Tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
PiemēriSaraustīti vārdi.
2.1.Tāds, kas noris nevienmērīgi, neritmiski, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par fizioloģisku vai psihisku procesu).
PiemēriSaraustīts miegs.
3.Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs. Tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
PiemēriPāri jumtam traucas smagi, saraustīti padebeši. Zvaigznes te paspīguļo, te noslēpjas tumsā.
Avoti: 7-1. sējums