Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sardze
sardze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Sargu grupa (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
PiemēriRūpnīcas sardze.
1.1.mil. Bruņota apakšvienība, kas apsargā kādu militāru objektu.
PiemēriSardzes izvade.
2.Darbība → sargāt1. Pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu.
PiemēriSardzes dienests.
3.Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
PiemēriPārņemt sardzi.
3.1.Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas daļa), kas veic šādus pienākumus.
PiemēriKapteinis pavēlēja divkāršot sardzi..
Stabili vārdu savienojumiGoda sardze. Meža sardze.
Avoti: 7-1. sējums