mahagonijs
mahagonijs -a, v.
1.Mūžzaļš tropu koks ar cietu, blīvu, smagu koksni.
2.parasti vsk. Tumši brūna (šī vai dažu citu tropu koku) koksne.
PiemēriMahagonija mēbeles.
- Mahagonija mēbeles.
- Lietas radīšanā jātur godā amats; ir jau tā, ka reizēm pulēts mahagonijs stāv blakus greizām durvīm...
- Komisijas veikali stāvēja piegāzti ar milzīgām ozolkoka bufetēm, mahagonija skapjiem..
- Tas [galdnieka zellis].. cītīgi slīpē ar smilšpapīru mahagonija finierētos viengabalainos gultas galus.
Avoti: 5. sējums