grauzt | LLVV

grauzt

grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu; trans.

1.Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).

PiemēriVāvere grauž riekstu.

1.1.Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) – par dzīvniekiem.

PiemēriSuns grauž kaulu.

Suns grauž kaulu.
Govis grauž bietes.
Zirgs omulīgi grauza āboliņu, ar kuru tam bija piedzītas redeles.
Un vecās peles neapnikušas grauž atkal grīdas dēļus..
pārn. Brigadieris uzdeva sagatavot divus tērauda stienīšus. ..Zāģis bez steigas grauž metālu.

1.2.Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).

PiemēriĒku ķirmis grauž kā lapu. tā arī skuju kokus, kaut gan vairāk uzbrūk skuju kokiem.

Ēku ķirmis grauž kā lapu. tā arī skuju kokus, kaut gan vairāk uzbrūk skuju kokiem.
pārn. «..Ēvalds dabūs kausu bez cīņas,» pratu sāka grauzt nelabs ķirmis.

1.3.Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) – par dzīvniekiem.

Piemēri..viņā malā kadiķiem [govis] sāka grauzt īso zālīti.

1.4.Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.

PiemēriGrauzt cietu maizes donu.

Grauzt cietu maizes donu.
Mājeļu priekšā uz robainajām granīta kāpnēm sēdēja veči un sievas, lēni grauza mandeles vai zemesriekstus..

Stabili vārdu savienojumiGrauzt sausu garozu (arī maizi). Ir ko grauzt.

Grauzt sausu garozu (arī maizi) idioma — Iztikt ar trūcīgu barību. Dzīvot trūkumā.
Ir ko grauzt sar. — Ir ko ēst.

2.parasti 3. pers. Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).

PiemēriUpīte lejā dusmīgi rūc, grauzdama apnikušo ledus pārklāju.

Upīte lejā dusmīgi rūc, grauzdama apnikušo ledus pārklāju.
..atbrīvotais ūdens zilodams un trīsēdams grauza sniega blāķus, grauza un ārdīja.
Strauja upe grauž smilšu krastus, rada jaunus līčus, jaunus un bīstamus atvarus.

2.1.Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).

PiemēriŪdens grauž gravas.

3.parasti 3. pers. Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).

Piemēri..Vai putekļi jaucas Un acis grauž, Vai caurvējš staigā, Kas locekļus lauž..

3.1.pārn. Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) – par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.

PiemēriBrīžam [strādnieks] bija pelnījis vairāk, bet tad darbs bija veselību grauzis..

4.sar. Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.

Piemēri..«Baltijas Vēstnesis» savu konkurentu grauza, cik vien mācēja, bet maz ko viņam jaudāja padarīt..

..«Baltijas Vēstnesis» savu konkurentu grauza, cik vien mācēja, bet maz ko viņam jaudāja padarīt..
Katru vakaru.., kad arhitekts gadījās pie galda, to grauza no visām četrām pusēm.
«Liec Silvai mieru. Ko tu viņu grauz?» jaunākais brālis iekrīt starpā..

4.1.pārn. Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).

PiemēriMani grauza greizsirdība..

Mani grauza greizsirdība..
Gleznotājs nebija labā omā, viņu kaut kas kremta un grauza.
Šis notikums - ģimenes pamešana.. - visus gadus bija viņu grauzis, iegulies dvēselē kā netīra skabarga..

Stabili vārdu savienojumiGrauzt (arī ēst, gremzt) sirdi.

Grauzt (arī ēst, gremzt) sirdi idioma — Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.

Avoti: 3. sējums