Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
grāvējs
grāvējs -a, v.
grāvēja -as, s.
1.Darītājs → graut [1].
2.v. Sekla satura skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti.
PiemēriRietumos pastāv tāds jēdziens - komerciālais kinematogrāfs. Šai kategorijā parasti ieskaitāmas detektīvfilmas, melodrāmas, seksuāli grāvēji..
Avoti: 3. sējums