grauzt
grauzt graužu, grauz, grauž, pag. grauzu; trans.
1.Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
PiemēriVāvere grauž riekstu.
1.1.Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) — par dzīvniekiem.
PiemēriSuns grauž kaulu.
1.2.Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
PiemēriĒku ķirmis grauž kā lapu. tā arī skuju kokus, kaut gan vairāk uzbrūk skuju kokiem.
1.3.Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) — par dzīvniekiem.
Piemēri..viņā malā kadiķiem [govis] sāka grauzt īso zālīti.
1.4.Ēst (ko cietu)- par cilvēkiem.
PiemēriGrauzt cietu maizes donu.
Stabili vārdu savienojumiGrauzt sausu garozu (arī maizi). Ir ko grauzt.
2.parasti 3. pers. Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
PiemēriUpīte lejā dusmīgi rūc, grauzdama apnikušo ledus pārklāju.
2.1.Ilgstoši iedarbojoties, veidot (par parādībām dabā).
PiemēriŪdens grauž gravas.
3.parasti 3. pers. Izraisīt nepatīkamu kairinājumu, sāpes, arī bojājumus (par smiltīm, putekļiem, cietām apģērba daļām u. tml.).
Piemēri..Vai putekļi jaucas Un acis grauž, Vai caurvējš staigā, Kas locekļus lauž..
3.1.pārn. Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) — par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
PiemēriBrīžam [strādnieks] bija pelnījis vairāk, bet tad darbs bija veselību grauzis..
4.sar. Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
Piemēri..«Baltijas Vēstnesis» savu konkurentu grauza, cik vien mācēja, bet maz ko viņam jaudāja padarīt..
4.1.pārn. Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriMani grauza greizsirdība..
Stabili vārdu savienojumiGrauzt (arī ēst, gremzt) sirdi.
Avoti: 3. sējums