Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārtvaicēt
pārtvaicēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; ķīm.
Pārvērst (cietu vai šķidru vielu) gāzveida stāvoklī un kondensēt, iegūstot (šīs vielas) frakcijas.
PiemēriPārtvaicēt naftu.
Avoti: 6-1. sējums