Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemute
iemute -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
PiemēriCigaretes iemute.
  • Cigaretes iemute.
  • Cigāra iemute.
  • Plastmasas iemute.
  • Dzintara iemute.
  • Iemute ar sudraba rotājumu.
  • Iespraust cigareti iemute.
  • Niedres iemuti no pirkststarpas neizlaizdams, [Ansonu Mārtiņš] pūlējās runāt pēc iespējas smalkāk..
  • Gleznotājs pa to laiku aizsmēķēja cigareti neredzēti garā, grubuļainā iemute.
1.1.Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
Piemēri..pīpes iemute krakšķ Kaspara zobos.
  • ..pīpes iemute krakšķ Kaspara zobos.
1.2.Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
PiemēriPapirosi ar garu iemuti.
  • Papirosi ar garu iemuti.
Avoti: 3. sējums