ienaidnieks
ienaidnieks -a, v.
ienaidniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības. Cilvēks, kas cenšas (kādam) kaitēt, darīt ļaunu.
PiemēriLūdza tikai pašus tuvākos, lai gan izvēle bij ļoti grūta, dažu labu neielūgtu viegli varēja apvainot un tā iegūt ienaidnieku uz laiku laikiem.
1.1.Cilvēks, kam ir principiāli iebildumi, aizspriedumi pret ko.
Piemēri«Es jau neesmu mašīnu ienaidnieks tā kā mans tēvs. Vaimanāja, kad pirmo reizi vedām mājās kuļmašīnu,» atcerējās Pakalns.
1.2.Tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem).
PiemēriŪpis.. ir visu meža putnu lielākais ienaidnieks,.. viņš uzbrūk naktī, kad tie mierīgi guļ.
1.3.Tas, kas negatīvi, bieži postoši, iedarbojas (uz ko).
Piemēri«Vai tad jūs neredzat!» viņš norādīja ar pirkstu uz plakātu, kas, pielīmēts pie sienas, biedēja: Alkohols - cilvēka ļaunākais ienaidnieks.
2.v.; parasti vsk. Pretinieka karaspēks. Pretinieks (bruņotā sadursmē).
PiemēriAtrasties ienaidnieka aizmugurē.
Avoti: 3. sējums