Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iemute
iemute -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Caurulīte ar paplašinājumu vienā galā cigaretes vai cigāra iestiprināšanai.
PiemēriCigaretes iemute.
1.1.Pīpes kāta daļa, kuras galu pīpējot tur mutē.
Piemēri..pīpes iemute krakšķ Kaspara zobos.
1.2.Čaulītes cietā, ar tabaku nepildītā daļa (papirosiem), ko smēķējot tur mutē.
PiemēriPapirosi ar garu iemuti.
Avoti: 3. sējums