Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
iemūrēt
iemūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur iekšā).
Piemēri..atgriezdamies no darba, saskaitīju iemūrēto ķieģeļu rindas un novērtēju padarīto.
1.1.Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
PiemēriPriekšnamā [dzīvojamā pirtī] nereti iemūrēta plīts vai katls ūdens sildīšanai.
2.Mūrējot ievietot, apņemt (tā, ka nevar izkļūt).
PiemēriDusmās liek dēlu iemūrēt mūrī.
Avoti: 3. sējums