nepacietība
nepacietība -as, s.; parasti vsk.
1.Stipra, dedzīga vēlēšanās tūlīt, drīz, arī ātrāk ko paveikt, sasniegt, iegūt.
PiemēriBeidzot viņa atbrīvojās no mēteļa un varēja doties uz auditoriju. Pirmā lekcija.. būs tieši ievads filozofijā. Viņu sagrāba satraukta nepacietība.
1.1.Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
PiemēriVēstnesis: Jau apsegloti brašie kumeļi, Aiz nepacietības vien zemi kārpa.
2.Neiecietība, arī īgnums.
Piemēri«Nu paklausi, kad tev saka!» sievietes balsī jau ir nepacietība. «Mammiņa aizies, ātri, ātri izslauks gosniņas un būs atpakaļ.»
3.pareti Nespēja paciest ko nelabvēlīgu, piemēram, sāpes, grūtības.
Avoti: 5. sējums